Sennheiser HD800S apskats

 Šajā ierakstā: Sennheiser flagmaņa otrās paaudzes austiņu apskats.

Atruna. Šis nav ražotāja vai izplatītāja reklāmraksts. Es nesaņemu nekādus bonusus no produkta ražotājiem. Es neizmantoju īpašas atlaides. Šajā blogā minētais ir mans personiskais viedoklis un var nesakrist ar ražotāja vai comunity pausto.

Interneta plašumos nerūkst šo austiņu apskatu, tādēļ es centīšos akcentēt tikai citur neminētas nianses.

Konstrukcija un dizains.

Vai dizains atbilst flagmaņa statusa austiņām, kas maksā ap 1500 EUR? Diemžēl, nē. Sennheiser nekad nav izcēlušies ar iespaidīga dizaina produktiem (ļoti maigi izsakoties), bet HD800 konstrukcija ir neveikla, produkta kopskats - lēts. Lētākais visā - spīdīgie sektori ap draiveri. Šie sektori labi atstaro gaismu, tādēļ labi redzami visi nelīdzenumi (kuru netrūkst pat jaunam produktam). Šis metālveidīgais materiāls ir ļoti plāns, tādēļ tajā iespiest kādu ''bukti'' - tikai laika jautājums.

Vēl skumjāka par dizainu ir produkta funkcionalitāte. Šeit ir virkne problēmu.

Pirmkārt - kustības amplitūda adjustment vietās ir nepietiekama. Attēlā atzīmēju kustīgās vietas, kas ļauj austiņām pielāgoties klausītājam:

Man šķiet, ka mana galva nav nekas unikāls. Katrā ziņā, uz ielas neviens īpaši neatskatās, mazi bērni panikā nebēg, saucot - ''citplanētieši uzbrūk!'' Taču man šīs austiņas nekādi neizdodas korekti uzlikt! Lai kā es censtos, starp austiņām un galvu paliek spraugas deniņu rajonā. Es esmu klausījies un testējis simtiem austiņu, tikai dažas ir bijušas tik neveiklas un nepieguļošas kā HD800. Izrādās, ka es neesmu unikāls! Daudzos forumos lietotāji atzīmē, ka šīs austiņas nepieguļ!

Ir pat vēl skarbāk - tās nepieguļ testa simulatoram! 

Problēmu pastiprina arī cups, kas ir ļoti plāni. Salīdzināsim. Piemēram, HifiMan austiņu cups ir 15..20mm biezi (un to biezums ir mainīgs, lai labāk piekļautos cilvēka galvai), HD800 austiņu cups ir tikai 10mm plāni. Turkāt, cups ir nemainīga biezuma riņķīši, kas nekādi neveicina austiņu blīvu (korektu) piegulšanos.

Diemžēl, šī problēma nav risināma. Austiņu konstrukcija ir veidota no plastmasas, pielocīt to neizdosies. Mēģinot locīt šo izstrādājumu, tas salūzīs bez īpaša brīdinājuma.

Kāpēc cups ir tik plāni? Man ir versija - lasiet turpinājumā. Turpinājumā arī - kāpēc es miu tieši korektu (akustikas izpratnē - šī nav tikai estētiska problēma) piegulšanu galvai!

Šajā brīdī atļaušos nelielu reklāmu - rtings piedāvā advancētāko (publiski bez maksas pieejamo) testa metodoloģiju. Lūk, kā viņiem veicās ar HD800 austiņu AFR līknes mērījumiem:

Piecas AFR līknes: austiņas piecas reizes tika uzliktas uz simulatora, īpaši necenšoties tās uzlikt ''šķībi''. Ar sarkano apvilktais - basu apgabalā atšķirības ir tieši dēļ šīs ne-hermētiskuma (nepiegulšanas) problēmām. Lieki piebilst, ka citām top segmanta austiņām šādas problēmas nav novērotas!

Rtings grafiku es ieliku apliecinājumam, ka es neapmeloju cienījamu uzņēmumu. Ne tikai man ir problēmas ar šīm austiņām!

Forumos es lasīju lietotāju feedback, kas apliecināja, ka sprauga (deniņu apvidū) mēdz būt pat tik liela, ka tajā var ievietot mazo pirkstiņu! Es izveidoju šādu spraugu un lūk, kāda ir līkņu atšķirība basu apgabalā:

Lūk, ap 10dB atšķirība frekvencēs ap 100Hz! Tā ir MILZĪGA atšķirība! Šāda atšķirība nozīmē, ka 90% akustiskās enerģijas aiziet ''neceļos'' - tiek zaudēta. Vēl viena ļoti nozīmīga tēma - AFR kritums sākas jau no 800..900Hz. Secinājums ir vienkāršs: diapazonā zem 900Hz akustiskā enerģija tiek izstarota ''cieti''. Vairāk par šo tēmu lasiet šeit. Ļoti īsi: ''cieta'' izstarošana raksturīga lētiem/zemas kvalitātes izstarotājiem ar cietu un smagu izstarojošo virsmu. Šis ir ļoti slikts simptoms.

Vēl būtiska nianse papildus iepriekšminētajam - tembrāli skanējums (augšējo toņu apjoms) būtiski atšķiras no austiņu uzlikšanas. Ja austiņas uzliktas ''centrālā'' pozīcijā, augšējo toņu apjoms ir maksimāls. Ja austiņas ir uzliktas augstāk/zemāk, uz priekshu/uz aizmuguri, skanējums būtiski mainās. Šo daļēji arī redz iepriekšējā attēlā. Piemēram, apskatīsim gaiši zilo līkni. Redzam palielinātu austiņu atdevi gan 9;12;18KHz. Savukārt, tumši zilā līkne uzrāda tieši pretējas tendences. Lai situāciju padarītu vēl skarbāku, ''komplektā'' pretējā ''virzienā'' mainās zemo frekvenču amplitūda. Šoreiz nav runa par nelielām lokālām rezonansēm. Šīs austiņas ir ļoti ''bagātas'' ar atstarojumiem front puses skustiskajā kamerā. Un kas ir interesanti - grafiki uzrāda diezgan nelielas AFR atšķirības augšējās frekvencēs. Subjektīvā sajūta ir daudz nepatīkamāka. Mainot austiņu pozīciju, var iegūt tembrāli ļoti atšķirīgu skanējumu.    

Mans pirmais jautājums Sennheiser - kā šāda neveikla. tehniski nekorekta konstrukcija varēja nonākt masveida ražošanā? Vēl vairāk - flagmanī, kas maksā 1500 EUR! Un pat otrajā relīzē šīs problēmas nav risinātas! 

Skanējums.

Manā vērtējumā skanējums ir nebaudāms. Tas ir nekorekts. Es nerunāju par klausīšanās baudu. Nekādu baudu gūt nav iespējams. Manas ausis saka, ka šīs austiņas nav piemērotas mūzikas klausīšanās (par austiņu izmantošanu studijā kā kontroles rīku - pat nerunājot). 

Austiņas skan ļoti griezīgi (harsh). Šo problēmu pastiprina pieklusinātais vidējo frekvenču diapazons. 

Visi iespējamie interneta resursi apstiprina strauju AFR (atdeves) kāpumu mid-treble diapazonā 6 .. 10KHz. Šis kāpums (salīdzinot ar high-mid/low-treble diapazonu 2 .. 5KHz) sasniedz pat 10dB un vairāk. Jā, grafikus nedaudz ''smukākus'' padara smoothing un kompensācijas līknes, kas paredz ''dzidrāku'' skaņu, bet - problēma šādi tiek tikai nomaskēta. Šis blogs nav reklāmas pasākums, tādēļ es problēmas maskēt neplānoju. Es tās izgaismoju un, ja iespējams, risinu.

Dominējošais viedoklis - šīm austiņām esot laba mikrodinamika/detalizācija. Diemžēl, nē. Kaut puslīdz piekoriģējot AFR (samazinot nenormālo atdevi 6000 .. 9000Hz diapazonā) šī ''detalizācija'' pazūd. Vēl vairāk - ar detalizāciju šīm austiņām patiesībā ir problēmas, jo šajā mid-treble diapazonā (kas arī ir cēlonis atdeves kāpumam) ir ļoti spēcīgas lokālas rezonanses. Tas nozīmē - gaiss un izstarotājs iesvārstās un vēl brīdi pēc signāla beigām turpina ''džinkstēt''. Šo problēmu apstiprina visi Waterfall mērījumi, kas veikti šīm austiņām. 

Labākais, ko varu teikt par šo izstrādājumu - austiņām ir pieņemama Passive soundstage. Nē, ne tuvu ne ''outstanding'' vai ''fantastic'', kā to vērtē citi. Bet, iespējams, ka esmu pārāk kritisks dēļ iepriekšminētajām problēmām.

Taču situācija ar šīm austiņām izrādījās vēl interesantāka, kā man sākumā likās.

Lūk, mani AFR dati HD800S austiņām:

Jā, redzam AFR pīķi grafika labajā pusē. Tiesa gan, maksimumu tas sasniedz ap 7KHz, nedaudz augstāk kā ''tipiski''. Taču mani vairāk interesē lokāls pīķis uz 4KHz. Šādu pīķi es nemanu gandrīz nevienā publiski pieejamā mērījumā. Jā, dažos var nojaust nelielu AFR kāpumu uz 4KHz, taču mans simulators uzrāda pat 4 .. 5dB augstu maksimumu (relatīvi, pret 3KHz).

Es pārbaudīju savu aprīkojumu. Nē, viss kārtībā. Neienai citai no manām top austiņām šāda pīķa nav!

Un tagad pats interesantākais:

Sarkanā līkne: sākotnējā AFR;

Zilā līkne: austiņas papildinātas ar plānu (daži mm) pad;

Violetā līkne: austiņas papildinātas ar 4..5mm pad.

Testam es izmantoju šādu plānu papildus pad. Kādi ir mani secinājumi?

a. pīķis uz 4KHz ir ĻOTI atkarīgs no pad biezuma (un, acīmredzot, ārējās auss izmēra un formas). Mainot akustiskās kameras izmēru par dažiem mm, šis pīķis pilnīgi pazūd! Pat vēl vairāk - veidojas relatīvs dip! Tas, savukārt, nozīmē - lietotām austiņām (nolietojoties pad) ar laiku var parādīties papildus griezīgums, ko izraisa tieši šis pīķis. Šo papildus griezīgumu dzirdēs daļa lietotāju, jo tas ir fundamentāli atkarīgs no lietotāja ārējās auss formas un izmēra. Šo novērojumu apstiprina arī reāls eksperiments - piespiežot austiņas nedaudz stiprāk, klausoties - veidojas izteikts peak uz 4KHz! 

b. pat šajās (relatīvi augstajās) frekvencēs izstarotājs darbojas ''cieti'' - lokālās rezonanses akustiskajā telpā ir ļoti izteiktas. 

Kāpēc es tā akcentēju uzmanību uz šo 4KHz pīķi? 3..4KHz josla ir viskritiskākā subjektīvai griezīguma uztverei. Par šo vairāk lasiet šeit. Ļoti īsi - tieši joslā 3..4KHz visefektīvāk savu ''darbu'' veic auss dzirdes kanāls. Šajās frekvencēs dzirdes kanāls darbojas kā rezonators un strauji ''paaugstina'' uztverto AFR par 10+dB. Šāds AFR kāpums palīdz precīzāk noteikt skaņas avota lokāciju un nodrošina maksimāli iespējamu jūtību, ļaujot saklausīt visklusākās skaņas. Sensenos laikos šīs prasmes līdzēja gan medībās, gan aizsargājoties no uzbrucējiem: dzīvniekiem un citu cilšu kaujiniekiem. Jā, protams, mūsu smadzenes visas dzīves laikā ir ''pieradušas'' pie šī AFR kāpuma, bet tik un tā - dzirdes nervs tiek īpaši aktīvi kairināts tieši šajā diapazonā. 

Jūs iebildīsiet - jā, bet arī citām top austiņām šajā diapazonā neklājas ideāli. Taisnība. Taču citu top līmeņa austiņu (piem., HifiMan Xs vai Arya) mērījumi šajā diapazonā ir daudz stabilāki, mazāk atkarīgi no ārējās vides un problēmas - mazākas un vieglāk novēršamas. HD800S austiņām šis AFR pīķis ir ļoti izteikts un ļoti ''šaurs'' - tātad: rezonanse ir izteikta, ar ļoti lielu Q. Liels Q nozīmē sliktu pārejas raksturlīkni pat tad, ja AFR (pat ne izmērītā, bet subjektīvās uztveres) ir izlīdzināta ideāli.

Austiņām ir viduvējs basa potenciāls. Dēļ lietošanas problēmām reālais basa daudzums/līmenis ir zemāks par gaidīto. Es pieņemu, ka Sennheiser inženieri ir mēģinājuši palielināt basa daudzumu, izveidojot plānus cups (atcerieties - ierakstā augstāk solīju pieminēt šauro padu iemeslu), vai arī - šie cups veidoti tik plāni, lai samazinātu austiņu kameras tlpumu - un arī atstarojumus. Taču, neatkarīgi no cēloņiem un iemesliem, rezultāts ir viens - basa apjoms ir samazināts. Un, vēl būtiski - pie palielināta SPL basa apgabalā sākas lieli kropļojumi. Jā, zinu - testi formāli rāda mazus kropļojumus. Bet, te vietā iebilde par mērījumu metodoloģiju.

Piemēram, mērījumi tiek veikti 100dB skaļumā. Šis 100dB skaļums tiek noteikts vidējās frekvencēs, by default: 1000Hz (vai, piemēram, joslā 300..3000Hz). Ja austiņu basa atdeve ir identiska vidējai atdevei, mērījums ir korekts. Savukārt, piemēram, ja austiņu basa atdeve ir -20dB (pret 1000Hz/vidējo atdevi), austiņas šajā testā attīsta tikai 80dB skaņas siedienu basa apgabalā. Ja vēlamies 100dB basa diapazonā, jāpievada 100(!) reizes lielāka elektriskā jauda. 100 reizes lielāka jauda - pilnīgi citi (daudz skarbāki) test (un darba) apstākļi. Tieši tas notiek ar HD800S. Pie lielākiem SPL basa diapazonā var just, kā austiņu korpusi vibrē. Tātad - izstarotājs veic ievērojamu mehānisku darbu! Taču basu sajūta klausoties - tie pietrūkst, vai - palielinot basu apjomu (piem., ar tembra regulatoru), sākas kropļojumi. Jāatzīst, ka SPL basa diapazonā ir pat švakāks kā Sennheiser HD600, ar HifiMan XS vai Arya pat nevar salīdzināt.  

Plaukstas tests (par šo vairāk lasiet šeit) uzrāda vāju reakciju. Vāja reakcija nozīmē - austiņas vidējās un augšējās frekvencēs izstaro ''cieti''. Acīmredzot, austiņās ir speciāla demfējoša vide. Rezultāts ir tikai likumsakarīgs - spēcīgas lokālās rezonanses; izteikta AFR nevienmērība, viduvēja detalizācija, viduvēja Passive soundstage.

Kopā ar austiņām (tāpat kā jebkurš cits šī produkta pircējs) es saņēmu USB flash ierīci, kurā bija arī šāds attēls:

Man radās vairāki jautājumi:

a. ar kura gada aprīkojumu ir veikti šie mērījumi? 1970.gada? Varbūt 1980.gada? Katrā ziņā, šāda datu vizuāla interpretācija neatbilst pēdējo dekāžu aprīkojumam. Ok, smoothing ir 1/3 oktāvas robežās (kas jau ir nožēlojami zema izšķirtspēja - vairāk der reklāmas bukletam, nevis kā tehniska informācija), bet arī datu attēlojums norāda - mērījumi ir veikti ar hardware/fiksētas joslas filtriem! Kādas vājās puses ir šādam aprīkojumam? Piemēram, ja kāds peak ir uz joslu robežas, šāds old-school aprīkojums to neredzēs! Sennheiser - tiešām? Puslīdz moderns aprīkojums nemaksā miljonus! Ja jūs strādājiet ar 40+ gadus vecu aprīkojumu - ko jūs ar to variet ''samērīt''?

b. vai šī AFR kaut aptuveni korelē ar reālo ''bildi''? Pat ne aptuveni! Šīm austiņām pilnīgi noteikti nav AFR pacēlums zem 200Hz, ar kāpjošu tendenci. Pilnīgi noteikti nav samazināta atdeve joslā ap 6000..9000Hz! Šis mērījums ir PILNĪGI neadekvāts! Un šeit nav runa - es ''kaut ko samērīju''. Nē, NEVIENS no tiem, kas ir mērījis (ieskaitot - izmantojot respektablākos, ISO standartiem atbilstošos head/torso stendus), nav samērījis neko līdzīgu augstākredzamajam attēlam!

Sennheiser - jums vispār ir nojausma, ko jūs ražojiet, ko jūs mēriet? Vēl vairāk - vai šie mērījumi kaut aptuveni korelē ar subjektīvo uztveri? Visi kā viens klausītāji atzīmē - ir kritums basu reģionā; ir harsh skanējums low/mid treble diapazonā (6000...9000Hz), šīs pamatproblēmas apstiprina VISI, kas ir šīs austiņas mērījuši, bet jūsu attēlā ''bilde'' ir PILNĪGI pretēja! KĀ TAS IESPĒJAMS?

Viena lieta gan jāatzīmē - Sennheiser ir pamanījis AFR pīķi ap 4KHz. 

Ļoti interesants ir arī ''vidējais'' AFR HD800 un HD800S austiņām, ko Sennheiser ir pievienojis User manual:

Šajā grafikā es redzu vairākas interesantas lietas:

a. pīķis uz 4KHz ir ''izgaisis''! 

b. josla ap 6000..9000Hz. Jā, pirmajai relīzei esot bijusi neliela problēma, S relīzei - viss esot ideāli.

Tiešām? Viss ir kārtībā? Man izskatās, ka Sennheiser slēpj divas problēmas: gan pīķi ap 4KHz, gan problēmas oktāvu augstāk: joslā 6000..9000Hz.

Jebkurā gadījumā - visi citi, izņemot pašu ražotāju, uzrāda fundamentāli atšķirīgus AFR mērījumus. Arī subjektīvā uztvere saka - šīs austiņas ir ĻOTI tālu no neitrāli skanošām. Vai tiešām visu dzirde un aprīkojums melo?