Kas ir skaņas skatuve? Part 2
Pirmajā daļā mans stāsts nonāca līdz pagājušā gadsimta vidum, kad kvalitatīvāka skanējuma meklējumos tika ieviesta 2 kanālu skaņas reproducēšana jeb stereo.
Interesanti, ka vēl šodien (mūsdienās) ļoti daudzi nezina, kādam nolūkam stereo tika izveidots un ieviests. Paralēli populārākajai atbildei ''nezinu'' seko varianti ''drošībai - ja nu kaut kas sabojājas vienam kanālam'' un ''lai dabūtu lielāku jaudu/skaļumu''. Man par pārsteigumu izrādījās, ka pat cilvēki, kas darbojas ar skaņas reproducēšanu saistītās nozarēs, nezina, kas ir skaņas skatuve un nekad nav klausījušies stereo skanējumu. Pat pēdējā Minhenes hiend izstādē milzīgu interesi izraisīja vienas vācu kompānijas skaidrojošais materiāls tieši par šo tēmu - kvalitatīvas skaņas cienītāji aizturētu elpu klausījās, kā jāiekārto klausīšanās telpa.
Kas jāievēro, lai korekti klausītos stereo ierakstus?
a. skandas jāizvieto simetriski pret klausītāju. Kreisā kanāla skanda - kreisajā pusē; labā kanāla skanda - pa labi no klausītāja. Ļoti vēlams, lai arī telpa (attālums līdz sienām; objekti ceļā līdz tām; sienu noformējums) būtu simetriska (līdzīga abās pusēs);
b. attālums starp skandām ekvivalents (vai līdzīgs) attālumam līdz tām;
c. skandu vērsums - vai nu savstarpēji paralēli (kā attēlā) vai pret klausītāju;
d. vidējo frekvenču skaļruņu augstums atbilst klausītāja acu/ausu augstumam;
e. optimālais attālums līdz skandām: 2..3 metri;
f. skaņas ''ceļā'' no skandām līdz klausītājam nav nekādu šķēršļu.
Attēlā - pareizs skandu izvietojums (skats no augšpuses). Attālums starp skandām sakrīt ar attālumu no katras no tām līdz klausītājam (brūnās līnijas).
Pēdējās desmitgadēs ir nostabilizējies nerakstīts standarts, kā (miksēšanas laikā, ierakstu studijā) jāpanorāmē (jāizvieto) skaņas avoti:
a. basu sadaļa - centrā;
b. solists (ja ir viens) - centrā, ja divi - nedaudz nost no centra, katrs nobīdīts uz ''savu'' pusi;
c. ģitāras, citi instrumenti - simetriski nobīdīti no centra;
d. bungas - no kreisā centra līdz labajam centram;
e. slotas (hi hat/cymbals) simetriski skatuves malās.
Kādēļ šāds izvietojums?
Ar basu līniju viss ir vienkārši. Cilvēks slikti lokalizē basa atrašanās vietu telpā. Telpā, turklāt, viedojas izteikti stāvviļņi (atstarošanās), kas situāciju ar basu lokalizāciju sabojā vēl vairāk. Papildus - 2.1; 5.1; 7.1 sistēmās ir viens basu modulis (kas summē signālu no abiem kanāliem) - jēga ''asimetriskam'' basam uz šādām sistēmām zūd pilnībā. Un visbeidzot - jā, basa apgabalā tipiski nepieciešama vislielākā elektriskā jauda, ir tikai loģiski izmantot abus kanālus uz visiem 100%.
Vidējās un augšējās frekvencēs cenšas saglabāt akustiskās enerģijas simetrijas principu. Arī šim izskaidrojums ir vienkāršs - lai neradītu kurluma sajūtu vienā no ausīm. Šī sajūta izraisa diskomfortu, nekāda klausīšanās bauda nesanāks. Tipiski gan nekāda pretruna ar patieso situāciju parasti neveidojas - ir grūti iedomāties blici, kurai visi mūziķi nostājušies vienā skatuves stūrītī.
Iespējams, jums radīsies loģisks jautājums - kā (ierakstu studijā, veidojot ierakstu) šo vai citu instrumentu/solistu var ''novietot'' tur, kur mūziķi (vai ieraksta inženieris) vēlas?
Analogās ēras sākumā izmantoja PAN jeb panorāmēšanas ''kloķi''. Ar šo regulatoru varēja mainīt signāla skaļumu (balansu) starp kanāliem. Tieši tik vienkārši! Ja regulators ir neitrālā (''pa vidu'') pozīcijā - abi kanāli saņem identiska skaļuma signālu. Arī klausoties - instruments/solists ir novietots tieši pretī: skatuves centrā. Pagriežot PAN pa kreisi, kreisajā kanālā signāla līmenis pieaug, labajā - samazinās. Attiecīgi - kreisā skanda skan skaļāk, labā - klusāk. Klausītāja smadzenes saka - solists pārvietojies pa kreisi. Šeit vietā piezīmēt, ka mūsu smadzenes ļoti palīdz stereo tehnoloģijai. Smadzenes ''saprot'', ka no abām skandām patiesībā skan ''viens un tas pats'' signāla avots. Attiecīgi, mēs dzirdam vienu skaņas avotu, nevis divus atšķirīgus (skandas taču ir divas!). Par to, kādēļ šāds ''bonuss'' - kādā no turpinājumiem. Katrā ziņā - ja dzirde šādi nemācētu ''dekodēt'', visa stereo ideja nofeilotu.
Atgriežoties pie panorāmēšanas. Pēc pavisam vienkāršā ''balansa'' grozīšanas, ieraksta inženieri sāka izmantot divus mikrofonus skaņas noņemšanai. Domāju, katrs ir redzējis solistu, kura priekšā izvietoti divi (nevis viens) mikrofons. Jā, šo principu izmanto ierakstu studijās un klasiskās mūzikas koncertos, popmūzikas koncertos (vienkāršības un praktiskuma dēļ) joprojām lieto vienu mikrofonu. Ja tiek izmantoti divi mikrofoni, loģiski - katra mikrofona signāls tiek nosūtīts uz atbilstošo kanālu: labo vai kreiso.
Kāda ir fundamentāla atšķirība starp vienkāršu ''balansa'' grozīšanu un diviem ieraksta mikrofoniem? Skaņas avotam pārvietojoties, mainās arī tā attālums līdz katram no mikrofoniem. Izrādījās, ka pareizi salāgojot skaļuma izmaiņas (starp kanāliem) ar signāla laika izmaiņām (skaļākais kanāls ir klausītājam ''tuvāk'' kā klusākais), cilvēka smadzenes ''kvalitatīvāk'' dekodē signāla avota atrašanās pozīciju. Vienkāršoti - aizverot acis, katra solista/instrumenta pozīcija bija nosakāma daudz precīzāk. Klausīties šādus ierakstus izrādījās daudz komfortablāk, jo smadzenēm vairs nebija diskomforts starp skaļuma un signāla fāzu nesakritību.
Līdz ar ciparu tehnoloģiju ieviešanu ieraksta procesā, šīs level un laika nesakritības problēmas tika atrisinātas. Pat, ja signāla avotam bija tikai viens skaņas noņemšanas avots (piemēram, elektroģitāra), šo instrumentu viegli varēja ''novietot'' vajadzīgajā pozīcijā. Nu PAN regulators maina ne tikai skaļumu starp kanāiem, bet vienlaicīgi - arī signāla ''pienākšanas'' laiku. Klusākais signāls laikā tiek nedaudz aizkavēts, un - smadzenēm šāda lietu kārtība škiet pareiza esam.
Kāpēc es stāstīju visu šo vēsturi ar panorāmēšanu? Šobrīd mēs nonākam līdz dažiem vienkāršiem secinājumiem:
a. ja jūs klausieties tikai vienu kanālu (ir skeptiķi, kas saka - stereo ir lieka resursu tērēšana), jūs zaudējiet jebkādu skatuves/telpiskuma dimensiju. Vēl vairāk - dēl panorāmēšanas leveling sadaļas jūs zaudējiet korektu skanējumu (instrumenti skan nekorektā skaļumā);
b. ja jūs klausieties tikai vienu kanālu, vai abus, bet - skandas nav pareizi izvietotas (tās, piemēram, ir novietotas blakus), skanējuma ''putra'' ir garantēta! Ja stereo setups ir izveidots korekti, smadzenes korekti atdala katru instrumentu (jo tie ''telpā'' atrodas dažādās vietās). Savukārt, ja instrumenti ir ''samesti kaudzē'', smadzenes tos atdalīt nemāk. Daudzi instrumenti ''kaudzē'' - ''kakofonija'';
c. abus stereo kanālus nedrīkst summēt, ar mērķi - iegūt kopējo visu instrumentu signālu (''atjaunot'' korektu to skanēšanas skaļumu). Katra kanāla signālam ir veikta arī laika dimensijas modificēšana - signāls ir laikā atšķirīgs. Sasummējot šadus, laikā atšķirīgus signālus, jūs iegūsiet tikai visai dīvainus specefektus, nevis sākotnējo skanējumu.
Kāda ir šīs sadaļas jēga? Es vēlos pateikt - stereo ieraksti ir jāklausās uz korekta stereo setupa. NEKĀDI citi varianti nav iespējami! NEKĀDI citi varianti nesniegs korektu šo ierakstu reprodukciju!
Komentāri
Ierakstīt komentāru