Kāds standarts ir pareizais?

Šajā postā par tēmu - kādu target līkni izmantot kā referenci.

Tātad, mums ir austiņas, kuru tembrālo skanējumu vajadzētu novērtēt. Mums ir testa aprīkojums, kas sastāv no auss simulatora (ieskaitot dzirdes kanālu) un mērmikrofona ar zināmu AFR.

Uzliekam austiņas uz aprīkojuma ''galvas'', nomēram AFR un.. Ko tālāk?

Ir skaidrs, ka ārējā auss un arī dzirdes kanāls ''deformē'' AFR. Šī deformācija sākas līdz ar 1..2KHz un turpinās līdz pat dzirdamības robežai 20KHz.

Atļaušos kā referenci minēt crinacle.com. Iesaku visiem izlasīt šo bloga ierakstu:

https://crinacle.com/2020/04/08/graphs-101-how-to-read-headphone-measurements/

Pieņemu, ka esiet (kaut pa diagonāli) izlasījuši Crinacle postu, tādēļ ureiz pāriešu pie galvenā. Crinacle ir apkopojis populārākās Diffuse field līknes:

Lūk, kā atšķiras šo dažu oficiālo standartu un populārāko standartu un head/torso simulatoru izpratne par target līknēm! Uz 3KHz atšķirība sasniedz pat 5dB, uz 10KHz šī atšķirība pieaug līdz 10dB! Labā ziņa - visi varianti salīdzinoši labi sakrīt līdz 2.5KHz.

Bet, paskatīsim nākošo Criancle attēlu!

Piezīme: abi attēli ir Crinacle intelektuālais īpašums. 

Šajā attēlā apkopotas dažu populārāko blogu un austiņu industrijas dalībnieku versijas par AFR target līknēm. Ko redzam šajās līknēs?

a. 200..1000Hz visi ir vienisprātis - šeit īsti nekas nav jākoriģē;

b. 2..20KHz notiek ārējās auss un dzirdes kanāla ieviesto AFR ''kropļojumu'' kompensēšana. Šeit redzam, ka atšķiras gan korekcijas forma, gan tās dziļums. Ja 2..7KHz līknes iekļaujas 5dB koridorā, līdz 10KHz šīs atšķirības pieaug līdz 15dB!

c. zemo toņu apgabalā daļa industrijas piedāvā palielināt atdevi. Kādēļ tā? Tas būtu jāprasa viņiem pašiem, bet mans viedoklis: ja mūziku klausamies skandās, skaņa ietekmē visu mūsu ķermeni. Savukārt, klausoties austiņās, ietekme uz ķermeni izpaliek. Attiecīgi, pirmajā gadījumā skaņas ''spiediena'' sajūta ir lielāka kā austiņās. 

Un, atgriežoties pie galvenā jautājuma - kuru līkni ņemt par ''pareizo''?

Īsā atbilde - diemžēl, neviena no līknēm nav uzskatāma par pareizo! Kāpēc tā?

Diemžēl, cilvēku ausis (ārējā auss un dzirdes kanāls - tie mūs šobrīd interesē visvairāk) ir unikālas, atšķirīgas vienam no otra. Attiecīgi, atšķiras austiņas un konkrētā cilvēka auss mijiedarbība. Mēs varam ''piedzīt'' AFR līkni, lai tā atbilstu subjektīvajai uztverei konkrētajam cilvēkam, bet... Šī subjektīvā uztvere citam cilvēkam atšķirsies. Tādēļ, vēl jo vairāk, šīs diffuse field līknes nevar aplūkot neatkarīgi no citiem apstākļiem. Tās ir ''komplektā'' ar konkrēto head modeli (tā ārējās auss un dzirdes kanāla konstrukciju).

Labāka situācija ir austiņām, kas vidējo/augšējo toņu apgabalā skaņu izstaro ''maigi''. Šī tipa austiņu izstarotā akustiskā enerģija (tieši enerģija, nevis izstarotāja difuzora mehāniskais gājiens) nodrošina homogēnālu akustisko lauku un prognozējamāku sadarbību ar ārējo ausi un dzirdes kanālu.

Sliktāk sokas austiņām, kas skaņu izstaro ''cieti''. Šīs austiņas elektrisko enerģiju pārvērš izstarotāja difuzora mehāniskajā kustībā (tieši izstarotājs/tā kustīgā masa, nevis gaiss ir slodze), izstarotājs slikti ''jūt'' gaisu kā slodzi. Šī tipa austiņu skanējums ir neprognozējamāks konkrētam indivīdam. 

Diemžēl, neviens to torso modeļiem neietver dažādu ārējās auss formu/izmēru testa (formas/izmēra izmaiņas ietekmes) iespējas. Par dzirdes kanāla atšķirībām nav pat vērts runāt - katram head modelim tas ir ''as is'', neviens par šo lieki ''neuztraucas''. Jā, ja izstarotājs atrodas (relatīvi) bezgalīgi tālu no auss (salīdzinot ar tās izmēriem) - piemērams, skandas: jā, šajā gadījumā var ''neuztraukties'' par indivīda ārējās auss formu un dzirdes kanālu. Dzirde visas dzīves laikā ir adaptējusies. Taču, ja izstarotājs atrodas ļoti tuvu ārējai ausij, austiņa veido nolēgtu gaisa kameru ap to (ārējo ausi), auss un austiņas ''sadarbība'' veidojas pilnīgi savādāk!

Aicinu visus interesentus apciemot Rtings blogu:

https://www.rtings.com/headphones/tests/sound-quality/passive-soundstage

Katras austiņas testa ietvaros viņi mēra arī PRTF: AFR atšķirību starp ''bez ārējās auss'' un ''ar ārējo ausi'' manekenam. Testa rezultāti uzrāda ļoti atšķirīgas līknes dažādām austiņām. Un atkal - bez pārsteigumiem: austiņas ar ļoti viegliem izstarotājiem (mazu to kustīgo masu: planar un statiskās austiņas) tipiski uzrāda ''vispareizāko'' (skandām, to izvietojumam tuvāku) AFR līkni.  

Diemžēl, šajos testos netiek veikts līdzīgs tests dzirdes kanāla ''sadarbībai'' ar konkrēto austiņu modeli. Taču, domāju, ka katram ir skaidrs - ja austiņas dažādi ''uzvedas'' sadarbībā ar ārējās auss formu/izmēru, nav pamata šaubām, ka arī ar dzirdes kanālu ''sadarbība'' veidojas atšķirīga.