Korekts vs nekorekts skanējums

Šo postu vēlos sākt ar atrunu - formulējumi ''korekts skanējums'' un ''nekorekts skanējums'' ir manis ieviesti. Tiem neatbilst neviens no līdz šim pieņemtajiem standartiem. Izpratne par to, kas ir korekts vai nekorekts skanējums, citiem klausītājiem var atšķirties.

Manuprāt, ir būtiski ieviest šādus formulējumus un viegli saprotamus kritērijus tiem, jo ar šo formulējumu palīdzību būtiski papildināt skanējuma aprakstu.

Iedomājieties, ka jūsu rīcībā ir ''klasisks'' tembru regulatoru komplekts, kas piedāvā regulēt:

a. basus jeb low frequencies;

b. augšējās notis jeb high frequencies.

Ja ar šiem diviem regulatoriem varam piekoriģēt austiņu skanējumu tā, lai tas (skanējums) būtu tuvu neitrālam vai neitrāls (t.i., atbilstu tam skanējumam, kādu paredzējis skaņu režisors), varam uzskatīt, ka austiņu skanējums ir korekts.

Ja ar šiem diviem regulatoriem nevaram panākt neitrālam tuvu skanējumu, jāsecina, ka austiņas skan nekorekti.

Skanējuma korektumu var novērtēt kā visā atskaņojamo feekvenču diapazonā, tā kādā tā apgabalā atsevišķi.

Minēšu dažus piemērus:

Sennheiser HD800S austiņas basu diapazonā ir ar samazinātu atdevi. Basu trūkums ir diezgan izteikts. Taču, ja mums ir klasisks low frequencies tembru regulators, mēs viegli varam panākt ideālu basa atdevi. Visi basa reģistri (sākot ar infra/subbasu diapazonu, tad - bass, kick/upper bass) skanēs līdzsvaroti/sabalansēti. 

Savukārt, piemēram, Audeze MM100 basu apgabalā ir neliela ''pumpa'' ap 50..60Hz. Mērījumos šī ''pumpa'' neizskatās traģiski, bet basam piešķir ''lētuma'' (boomīguma) pieskaņu. Ar low frequencies regulatoru situāciju uzlabot jums neizdosies. Šī lokālā ''pumpa'' nekur nepazudīs, ne palielinot, ne samazinot kopējo basu daudzumu.

Vidējās frekvencēs HifiMan XS un Arya ir zināmas problēmas (XS - vairāk, Arya - mazāk izteiktas). Šīs problēmas skanējumam piešķir griezīgumu. Ar tembru regulatoriem mēs nekādi šīs problēmas novērst nevaram. Attiecīgi, varam teikt - šajā frekvenču diapazonā abas austiņas skan nekorekti. Taču, ar tehnisiem risinājumiem (pasīvajiem filtriem) šīs problēmas ļoti efektīvi var novērst, kas nozīmē - nedaudz piepūloties, mēs varam izmainīt šo austiņu skanējumu uz korektu.

Kontrastam Audeze MM100 vidējo frekvenču jomā ir nopietnākas problēmas. Tās skan ļoti nekorekti augšējo vidu frekvencēs. Diežēl, šīs problēmas nav atrisināmas ar pasīvajiem filtriem (tehniski korektu risinājumu ietvaros), kas nozīmē - šīs austiņas vidējās frekvencēs skan nekorekti bez atrunām un opcijām. 

Kādēļ es izvēlējos tieši šādus vērtējuma kritērijus?

Tādēļ, ka daudziem (un, ja ir vēlme - ikkatram) ir pieejami šādi ''vienkāršie'' tembru regulatori - jūs nodomājāt.

Jā, arī, taču galvenais arguments ir cits! Cilvēka dzirde diezgan labi adaptējas skanējuma spektram. Ja jūs ilgstoši klausīsieties ''basīgas'' (bet korekti skanošas) austiņas, ar laiku jums šis skanējums liksies ļoti tuvu neitrālam. Protams, visam ir savas robežas - ja basi skan 10 reizes skaļāk kā ''vajadzētu'', pilnīga dzirdes adaptēšanās nenotiks. Taču, ja neatbilstība spektra galos nepārsniedz 2..3 reizes (+/-6..10dB), dzirdes pielāgošanās notiek pietiekoši efektīvi.

Raksturojot korekti skanošas austiņas, mēs varam lietot terminus ''ar palielinātu/samazinātu basu atdevi'' vai ''nedaudz dzidri/matēti skanošas''. Ar šādu aprakstu ir pietiekami, lai labi aprakstītu skanējuma īpatnības (atšķirības no neitrāla skanējuma). Savukārt, nekorekti skanošu austiņu gadījumā problemātiskais apgabals jāapraksta sīkāk/detalizētāk.